Līdz minētajiem datumiem tiks pabeigti iekārtošanas darbi visos trijos rokkafejnīcas stāvos. Reiterna namā atradīsies 2 skatuves: Lielā skatuve ēkas 2. stāvā un Mazā skatuve pagrabstāvā. Uz tām regulāri risināsies kafejnīcas muzikālie notikumi, dažādu Latvijas mūziķu un grupu izpildījumā. Katrā stāvā atradīsies savs bārs, kuriem dotie nosaukumi “Klavieru bārs”, “Bungu bārs” un “Ģitāru bārs” jau saka priekšā, kuriem mūzikas instrumentiem tie veltīti.

Kā solīts, Rokkafejnīca būs vieta, kur varēs ne tikai atpūsties, mieloties ar maltīti un baudīt mūziķu sniegumu, bet arī izzināt un izjust Latvijas mūzikas vēsturi. Pateicoties Latvijas mūziķu un tai tuvu stāvošu ļaužu atsaucībai, Reiterna namā izvietotas neskaitāmas mūziķu relikvijas, vēstures liecības un fotogrāfijas. Ekspozīcijas nemitīgi tiks papildinātas un gluži kā Rīga, nekad nebūs pabeigtas.

Rokkafejnīcā atradīsies Latvijas mūziķu Slavas zāle, kura tiek veltīta visiem tiem mūziķiem un grupām, kuras uzņemti Latvijas mūzikas Slavas alejā Liepājā.

Publicitātes foto

Rokkafejnīcā durvis jau vēris veikaliņš Rock’n'bode, kurā varēs iegādāties ar mūziku saistītus suvenīrus un citas lietiņas. Veikaliņā atrodas kafejnīca steidzīgajiem kafejnīcas apmeklētājiem, tajā var iegādāties kafiju, tēju un ātrās uzkodas.

Plašajās Reiterna nama telpās savu mājvietu atradis arī Latvija mūziķa IGO mūzikas menedžmenta birojs, kā arī mājīga un augstas kvalitātes skaņu ierakstu studija, kurā Igo veiks savu radio raidījumu ierakstus un veidos audio grāmatas. Jāpiebilst, ka tā nebūs vienīgā skaņu ierakstu studija šajā namā. Arī mūziķis Jānis Dubavs (Hels) šobrīd tur iekārto savu skaņu ierakstu studiju “Skan”.

Jau šobrīd ik dienas un vakarus Rokkafejnīcā gaidīti apmeklētāji. Trešdien, 18. janvāra vakarā ar muzikāliem priekšnesumiem pulksten 21 tiks atklāta Mazā skatuve. Ceturtdien, 19. janvārī pulksten 21 un piektdien, 20. janvārī pulksten 22 uz tās muzicēs liepājnieks Edijs Šnipke. Savukārt, sestdien 21. janvārī pulksten 23 apmeklētājiem muzicēs izbijis liepājnieks Rolands Ūdris un Ilona Balode. Visi šie pasākumi ir bezmaksas.

Īpaša pastkastīte Rokkafejnīcas 1. stāvā aicinās cilvēkus atcerēties tādu romantisku nodarbi, kā vēstuļu rakstīšanu iemīļotajiem mūziķiem. Rokkafejnīcas pastnieks rūpēsies, lai tās sasniegtu savu adresātu.

Latvijas 1. rokkafejnīcas – Reiterna nams komanda ir gandarīta, ka sabiedrībai atkal būs pieejams vēsturisks objekts, kurš ilgu laiku ir bijis slēgts un neizmantots, kā arī tic, ka šis unikālais vēsturiskais nams Vecrīgā būs vieta, kur ne tikai labi pavadīt laiku, bet arī regulāri tikties gan radošiem Latvijas ļaudīm un mūziķiem, gan ikvienam interesentam.

Uzziņai.

Reiterna nams savu vārdu ieguvis, pateicoties nama pirmajam saimniekam – Lielās (Vācu) ģildes vecākajam, augstākajam tirdzniecības kungam Johanam fon Reiternam (1635 – 1698) un viņa dzimtai. Celts kā dzimtas nams, tas iezīmē jauna tipa dzīvojamo ēku parādīšanos Rīgas apbūvē un rotā Vecrīgas oriģinālo arhitektūru.

Kopš 1980. līdz 1997. gadam nams ir Latvijas Žurnālistu savienības pārziņā un, sākoties tā restaurācijai, tiek atklāti mākslinieciski augstvērtīgi griestu un sienu gleznojumi, oriģinālas apdares fragmenti, kas dod iespēju atjaunot unikālu vēsturisku interjeru, kam nav līdzvērtīga visā Latvijā.

Reiterna nams ir Valsts nozīmes 17.gs. arhitektūras piemineklis.

Latvijas 1. rokkafejnīca savas durvis apmeklētājiem pirmoreiz vēra 2002. gada 11. jūlijā Liepājā. Rokkafejnīcas arhitekts ir Andris Kokins un tā atzīta par vienu no veiksmīgākajiem modernās arhitektūras projektiem Liepājā. Jāpiemin, ka veiksmīga sadarbība ar arhitektiem Andri un Aiju Kokiniem turpinājās arī Latvijas 1. rokkafejnīcas – Reiterna nams Rīgā izveidē.

Pie rokkafejnīcas Liepājā 2006. gadā tika atklāta Latvijas mūzikas Slavas aleja, kā arī vides objekts – Lielākā ģitāra Latvijā. (Tās augstums 3,18 metri).

Abu Rokkafejnīcu idejas autori un saimnieki ir liepājnieki brāļi Raivo un Mareks Mediņi.

Video konkurss notiek no 2011. gada 09. marta līdz 20. aprīlim, un tajā aicināts piedalīties ikviens, kas vēlas izpausties un cīnīties par galveno balvu – ceļojumu uz Īslandi kopā ar grupu “Instrumenti”.
Konkursa uzdevums ir izveidot video klipa versiju “Instrumenti” dziesmai “Pieturi Mani Sevi Klāt” (lejuplādē šeit – http://bit.ly/fgD5Gl). Metodes ir katra konkursa dalībnieka ziņā – pārsteidz “Instrumenti” mūziķus ar savu oriģinalitāti un radošumu! “Konkursā aicinām piedalīties ikvienu, kas reiz sapņojis kļūt par režisoru. Mēs, kā žūrijas locekļi, radošumu un oriģinālās idejas vērtēsim augstāk kā tehnisko kvalitāti. Zinām, ka video klipa uzņemšana parasti izmaksā gaužām dārgi, tādēļ mudinām konkursantus būt radošiem un savas idejas īstenot ar resursiem, kas viņiem ir apkārt,” stāsta Shipsi. “iespējams, ka labāko video arī izmantosim kā pamatu dziesmas oficiālajam video klipam un to veidosim kopā ar konkursa uzvarētāju.”

Lai piedalītos video konkursā, radi savu “Instrumenti” dziesmas “Pieturi Mani Sev Klāt” video klipa versiju, augšupielādē to internetā un nosūto video linku, savu vārdu un uzvārdu, dzimšanas datumu, telefonu un e-pasta adresi uz instrumenti@studentabanka.lv līdz 2011. gada 11. aprīlim. Visus konkursam pieteiktos video vērtēs “Instrumenti” mūziķi, grupas menedžmenta un SEB bankas pārstāvji. Paralēli no 12. aprīļa līdz 20. aprīlim notiks arī publiskais balsojums portāla SEB Studenta Bankas mājas lapā – www.draugiem.lv/studentabanka. Konkursa uzvarētājs tiks noskaidrots, apkopojot žūrijas un publikas balsojumus un Konkursa uzvarētāja vārds tiks publicēts Studenta bankas mājas lapā. Konkursa uzvarētājs balvā iegūs iespēju viesoties “Greenhouse” ierakstu studijā Īslandes galvaspilsētā Reikjavīkā, kur top “Instrumenti” debijas albums. Ceļojums notiks laika periodā no 04. maija līdz 09. maijam. Konkursa nolikumu meklē www.draugiem.lv/studentabanka

“Ziemassvētki Brīnumskapī” Spīķeru koncertzālē:

21.decembris (otrd.) pl. 12:00
22.decembris (trešd.) pl. 15:00
23.decembris (ceturtd.) pl. 12:00
25.decembris (sestd.) pl. 12:00, 15:00
26.decembris (svētd.) pl. 12:00, 15:00

Biļetes: https://www.bezrindas.lv/
Papildus informācija: http://www.draugiem.lv/ziemassvetkibrinumskapi
“Brīnumskapja” dziesmas klausies: http://bit.ly/eJFaY7
“Karameles” Ziemassvētku dziesmas klausies: http://bit.ly/aEqYOo

Publicitātes foto

Take 6 publicitātes foto

30. novembrī plkst. 19.00 Kongresu namā uzstāsies desmitkārtējie prestižās Grammy balvas ieguvēji TAKE 6!  Mūziķu kontā ir 10 Grammy balvas, 10 Dove balvas, Soul Train balva un divas reizes viņi nominēti NAACP Image balvai. Septiņus gadus žurnāla Downbeat lasītāju un mūzikas kritiķu aptaujās viņi atzīti par gada labāko vokālo džeza grupu.

Take 6 ir Amerikāņu a cappella stilā muzicējoša sešu vīru apvienība. Ansambļa vēsture aizsākās tālajā 1980-tajā gadā Oukvudas koledžā Hantsvilā, Alabamas štatā. Take 6 ne tikai veiksmīgi pārmantojusi 50-togadu doo-wop un gospeļu vokālo ansambļu tradīcijas, bet šodien stabili ieņem vadošo vietu starp tā saucamā otrā viļņa vokālajām džeza grupām, kas radās 90-to gadu sākumā. Mūzikas kritiķi Take 6 dēvē par a cappella jaunā viļņa aizsācējiem un ritmblūza vokālo grupu tradīciju atjaunotājiem. Viņu briljanttīrais vokālais skanējums jau kopš grupas pirmā albūma guva nedalītu pasaules mūzikas zvaigžņu atzinību.

Sevišķu klausītāju un kritiķu atzinību ir izpelnījies Take 6 2008. gada veikums The Standard. Kā jau liecina nosaukums, tajā ietvertas melodijas no džeza zelta fonda. Albūma ierakstā dalību ņēma arī tādas R&B zvaigznes, kā Aaron Neville un Brian McKnight, kā arī džeza veterāni George Benson, Al Jarreau un Jon Hendricks. Kritiķu vērtējums bija vienbalsīgs – vēl trīs Grammy balvas Take 6 kontā.

Jau pēc pirmajiem panākumiem Take 6 svingojošais stils un bagātīgā harmoniskā valoda piesaistīja mūzikas grandu uzmanību un drīz vien viņi jau ierakstījās un uzstājās kopā ar Quincy Jones, Ella Fitzgerald, Stevie Wonder, Ray Charles. Dusēt uz lauriem nebija laika – grupa turpināja aktīvi koncertēt un ierakstīt albūmus – katrs nākošais bija solis uz vēl lielāku pilnību.

Biļešu iepriekšpārdošana sāksies 10.septembrī Biļešu Serviss tirdzniecības vietās un internetā.

Vairāk informācijas www.rigasritmi.lv

dubstep.lv komanda ir aizvadījusi ellīgi karstu vasaru un turpmākos piecus mēnešus var atvilkt elpu patīkami tumšos un drēgnos apstākļos. Šis notikums ir jāatzīmē ar vērienu, tāpēc jau pavisam drīz, 2. oktobrī (10. Saeimas vēlēšanu dienā), BUNKURU piedārdinās jaudīgās DABSOĻA skaņas. Šis būs jau vienpadsmitais DABSOĻA sērijas pasākums un dubstep.lv komanda joprojām ir uzticīga šīs ballītes sākotnējam formātam: tumsas caurvīta dubstep jaudai. Ja vēlies izjust īstu underground elektronikas garšu, šis pasākums ir obligāti apmeklējams!

Par pasākuma norises vietu atkārtoti izvēlēts Bunkurs zem Preses nama, jo tā šobrīd ir faktiski vienīgā vieta Rīgā, kur DABSOLIS jūtas “kā mājās”. Bunkurs ir retā patvertne Rīgā, kas praktiski saglabājusies savā sākotnējā stāvoklī un ir pilnīgi funkcionāla ar elektropievadu, autonomo dīzeļģeneratoru, savu ūdensapgādi, darba kārtībā esošiem kanalizācijas sūkņiem, iekšējās un ārējās saziņas tehniku, rīcības norādēm, plakātiem un citu sākotnējo iekārtojumu. Tādējādi nekādi lieki spīguļi, grabuļi un pēdējā laikā tik moderni kļuvušās vintage cikucakas tev netraucēs izbaudīt patieso dubstep spēku.

Arī šoreiz dubstep.lv komanda īpašu nozīmi velta skaņas sistēmai un DABSOLĪ ikviens apmeklētājs varēs izjust padsmit kilovatu basu, kas patīkami izvibrēs vasaras samocītās miesas. Mēs esam ņēmuši vērā iepriekšējo pasākumu atsauksmes un strādājam pie skaņas uzlabošanas, lai atskaņotā mūzika skanētu tā, kā to ir paredzējuši tās radītāji. Jo dubstep burvība slēpjas tajā KĀ šī mūzika skan.

gesta [http://soundcloud.com/gesta]: jā, tas pats vīrs, kurš vairumam klausītāju zināms kā industriāli tumšā techno dīdžejs Gestapo. Ir liels prieks šajā DABSOLĪ redzēt viņu pie pults. Sagaidāms tumšs, skarba techno un dubstep caurvīts sets.

oyaarss [http://www.myspace.com/oyaarss]: pirmais un šobrīd vienīgais dubstep producents no Latvijas, kas savu kompozīciju ir izdevis vinila formātā (uz Cloaks leibla 3by3). Viņam ir niķis savus setus būvēt nepieturoties tikai pie dubstep formāta – galvenais uzsvars ir tumšu un industriālu noskaņu visas uzstāšanās garumā.

Big-N : ar elektronisko mūziku pirmo reizi saskārās 1997. gadā, kad tika apmeklēts pasākums, kurā uzstājās tagadējais cīņas biedrs dj F-Line. Dubstep pirmās skaņas izdzirdēja pavisam nejauši 2006. gadā Londonā – leģendārajā klubā Mass. Big-N ir slavens  ar saviem enerģiskajiem setiem un gadu gaitā izkopto prasmi sniegt publikai to, ko tā vēlas.. un pat mazliet vairāk.

Jeramy Hollow: jaunietis no Rīgas, kas jau kopš 2006. gada producē pats savu dubstep mūziku un šogad ir izveidojis savu leiblu Dubfact [http://soundcloud.com/dubfact] uz kuras paspējis savu relīzi Biomechanica part 1. Jeramy ciena dubstep saknes un savā setā mēģinās tās bagātināt ar paša radīto mūziku, kas šovasar sevi jau labi parādījusi dubstep pasākumos Rīgā.

breakfake: arī relatīvs jaunpienācējs Latvijas dubstep scēnā, bet jau paspējis pārsteigt pat rūdītus scēnas vīrus ar saviem lieliskajiem setiem. Gaumīgi atlasīts materiāls apvienojumā ar nevainojamu miksa tehniku. Šo vīru pavērojiet uzmanīgi!

vibe55: viens no dubstep.lv komandas balstiem. Īpaša mīlestība pret Cloaks, Dead Fader, Scorn un Shackleton daiļradi, kas pavisam noteikti izpaudīsies viņa spēlē.

onishi [http://www.draugiem.lv/onishi]: otrs dubstep.lv komandas balsts, kam sirdij tuva ir dubstep zelta gadu produkcija (DMZ!!!) un viņš DABSOLIM būs sagatavojis jaudīgu setu, kurā atskatīsies uz dubstep saknēm un mēģinās tās apvienot ar tumši atmosfērisko nākotnes dubstep skaņu. Viņš dzīvo ar Kryptic Minds, Youngsta, Icicle, SP:MC un Ben Verse skaņu galvā.

DABSOLIS 11 Bunkura mūrus sāks rībināt ap 22:00 vakarā un pirmajā stundā līdz 23:00 ieeja tikai 2 Ls. Vēlāk – 3 Ls. Ejot uz pasākumu neaizmirstiet izdrukāt caurlaidi, bez tās pasākumā ieeja liegta!

NB! dubstep.lv komanda vēlas vērst jūsu uzmanību uz dažām niansēm. Pasākumā pie ieejas būs nepielūdzams face control, tāpēc mājās atstājiet strīpainu sporta apģērbu un naidīgu noskaņojumu. Pasākumā mēs nevēlamies redzēt naidu, agresiju! Tāpat vēlamies brīdināt, ka skaņas Bunkurā būs patiešām daudz, tāpēc jau laicīgi iegādājieties ausu aizbāžņus. Ieeja tikai ar caurlaidēm, ko var iegūt šeit: dubstep.lv/data/dabsolis11-caurlaide.png.

Aktuālālā informācija vienmēr ir: twitter.com/dabsolis.

Parādi citiem, ka apmeklēsi šo pasākumu: draugiem.lv/dabsolis11

Zinību dienu Rock`n`Riga atzīmēs ar vissmagāko un visjautrāko metālmūzikas stilu- graindkoru. Back to School Grind Party 1. septembrī uz skatuves kāps pieredzējušās un šādas mūzikas klausītāju iecienītās grupas Dehydrated Goat un Trauma Moralis. Pirmie pieļauj iespēju, ka trešdienas vakarā rokbārā tiks aktivizēts arī kāds Dehydrated Goat blakusprojekts.

Ceturtdien, 2. septembrī, R`n`R spēlēs grupa Krampii, kuras dziesmās saklausāms nedaudz latvju post punk veterāniem Zig Zag radniecīgu intonāciju. Iespējams arī pārsteigums- viesi, kas gādās vai nu par daudz smagāku vai- gluži otrādi- mierīgāku atmosfēru.

Sākusies R`n`R jauno grupu konkursa Garāžas duelis ceturtā sezona. 27. augustā hard rock/ punk ilgdzīvotāju Rūsas līdera Viestura Polikarpa vadībā notika astotdaļfināla pāru izloze. Astoņu nedēļu sacensības posmu šo piektdien, 3. septembrī, ievadīs galvaspilsētas hard& heavy apvienības Lietuvēns un rēzekniešu death`n`roll/ doom formācijas Sacramental spēkošanās. Astotdaļfināla pirmajai kārtai grupas gatavo katra savu, otrajai- abas vienu un to pašu kaverversiju, bet trešajai-oriģināldziesmu. Šoreiz skanēs krievu hārdroka monstru Ария dziesma Герой асфальта, latviešu stila radinieku Nulles cikla Rozes un amerikāņu rokleģendu The Doors hits Break on Through.

Sestdien, 4. septembrī, R`n`R valdīs Kalifornijas panks. Par vieniem no nedaudzajiem šā pankroka paveida piekopējiem Latvijā sevi atzīst grupa Freelancers. Vakarā, kurā uzstāsies arī viņu domubiedri Almost, Freelancers iepazīstinās ar nule klajā laisto debijas albumu, kas par velti pieejams grupas Myspace profilā http://www.myspace.com/freelancersband

Norišu sākums- pulksten 21
Piektdienās- pulksten 22
Sestdienās- pulksten 23
Ieeja uz visiem sarīkojumiem Rock`n`Riga ir bez maksas

Divu dienu garumā konkursā piedalīsies grupas: Dabasu Durovys,  Monologs Divatā, Alise Brīnumzemē, Klusā Stunda, Meribel, Canzone, wakeNC, Predict, Distance, The Solid, Krampii, Freelancers, Zenith, Sunday Jam Toast, Gincha, Smagie Ķee, DDm, u.c.

Kā viesi uzstāsies Triānas parks, M.art.A, The Picture, Motorium, LINGA, kā arī hip-hop mūziķi – SEKKTA, Kurts&Nelegāls un Kreisā krasta hip-hop apvienības dalībnieki – Dairis, Ritvars, Reiks un Pionieris.

Festivāla laikā notiks dažādas atrakcijas lieliem un maziem, darbosies bufetes un telšu pilsētiņa. Kā lieliska iespēja tiek piedāvāts bezmaksas autobuss, kas aizvedīs apmeklētājus no Rīgas līdz pašai festivāla norises vietai (iekāpšana, uzrādot festivāla biļeti; autobuss brauks no Eksporta ielas pretī Rīgas Pasažieru ostai piektdien plkst.16.00 un sestdien plkst.10.00).

Ieejas maksa uz vienu dienu – 3 lati, uz abām dienām – 5 lati. Bērniem līdz 10 gadu vecumam, pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – ieeja brīva. Biļetes iegādājamas www.bilesuserviss.lv un RKIIC kasē.

Festivālu atbalsta: Ropažu novada dome, RKIIC, Radio SWH, Radio SWH Rock, Latvijas radio 2,  Draugiem.lv, SIA “IeSi”,  SIA “Cetra”, Radio 101, Radio Naba.

Informācija: www.ropazi.lv , e-pasts ropazuzapte@inbox.lv

Tajos reti kad var izlasīt ko vairāk par to, kādas grupas tajā uzstājušās, kāds ir bijis apmeklētāju skaits utml. Tāpēc nolēmu pēc nupat notikušā Fonofest uzrakstīt rakstu par to, kā šis festivāls izskatījās no apmeklētāja skatu punkta, lai tiem, kuri uz šo festivālu nebija ieradušies ,vai dažādu iemeslu dēļ palaiduši garām kādu tā daļu, varētu rasties vismaz aptuvens priekšstats par to, kā tad tur īsti bija. Uzreiz gan jābrīdina, ka šis būs subjektīvs festivāla apraksts, jo devos klausīties pārsvarā tikai tās grupas, kas man šķita interesantas. Tas gan ir tikai pašsaprotami, jo visu grupu koncertus apmeklēt tāpat nav iespējams un festivālos parasti ir arī pietiekami daudz blakusnodarbju, lai nepavadītu visu laiku tikai klausoties grupas.

Publicitātes foto

Tātad, Fonofest norises vietā ieradāmies piektdien ap pieciem pēcpusdienā. Pirmā lieta, kas pārsteidza, bija salīdzinoši mazais cilvēku skaits, jo biju gaidījis krietnu lielāku burzmu pie ieejas. Patiesībā, līdz pat brīdim, kad sāka uzstāties piektdienas vakara galvenās grupas, likās, ka cilvēku ir ļoti maz, bet, kā vēlāk izrādījās, liela daļa no apmeklētājiem līdz tam laikam vēl izklaidējās autostāvvietā, tukšojot līdzpaņemtos krājumus vai dodoties pēc jauniem. Tā kā rindas pie ieejas nebija nemaz tik garas, iekļūšana festivāla teritorijā neprasīja daudz laika. Pa to laiku uz festivālam skatuvēm jau bija kāpušas pirmās grupas. Mēs, savukārt, devāmies uzcelt telti un Man šis festivāls sākās ar grupu Acid Rain, kuras dalībnieki, par spīti savam relatīvi jaunajam vecumam, savus instrumentus pārzina labāk nekā daudzi krietni pieredzējušāki mūziķi, kas rada diezgan lielu cieņu pret tiem un to spēlēto mūziku. Tāpat arī bija interesanti vērot, cik ļoti šie čaļi atdodas mūzikai, ko paši spēlē, jo no malas izskatījās, ka grupas dalībnieki koncerta laikā ir pilnībā iegājuši sevī.

Pēc Acid Rain koncerta dodoties uz telšu pilsētiņu, drīz vien no galvenās skatuves puses atskanēja diezgan pamatīgi rībieni, kas nozīmēja tikai to, ka savu uzstāšanos ir sākuši The Blackout. Trīs pastāvēšanas gadu laikā šīs grupas spēlētā stoner rock mūzika ir viņiem piesaistījusi ne vienu vien uzticamu fanu, kuru nebija mazums arī šajā festivālā. Drīz vien arī izveidojās, šķiet, pirmais moshpit šajā festivālā. Publika bija atsaucīga, ko juta arī pati grupa, starp dziesmām nemitīgi uzkurinot auditoriju ar dažādiem izsaucieniem. Kopumā The Blackout atstāja pārliecinošu iespaidu un, kā liekas, paši arī ļoti savu uzstāšanos izbaudīja.

Kaut kur pa vidu dzirdēju arī pāris gabalus no death metal grupas Abracadabra, bet, tā kā šāda mūzika nepavisam nav mans lauciņš, nevaru spriest par to, cik laba vai slikta bija viņu uzstāšanās. Tiesa gan, pie skatuves nevienu galvu kratošu cilvēku nemanīju, kas gan varētu būt skaidrojams arī ar agro uzstāšanās laiku.

Drīz pēc tam uz galvenās skatuves uzstāšanos sāka Satellites LV, kuri gan iepazīstināja ar jauno materiālu, gan nospēlēja dažas iepriekšējā dubultalbuma dziesmas. Tiesa gan, tā īsti aizraut publiku viņiem neizdevās. Nezinu, vai pie tā vainīga grupa vai vienkārši lielākā daļa šī festivāla publikas vienkārši neuztvēra viņu spēlēto mūziku. Drīzāk jau otrais variants, jo koncertam patiesībā nebija ne vainas, vienīgi interesanti tas, ka šis bija viens no retajiem Satellites LV koncertiem, kurā netika atskaņots neviens no viņu deviņdesmito gadu hitiem. Varbūt vienkārši jaunās dziesmas vēl nav visiem tik pazīstamas, tāpēc neizsauc tik lielu sajūsmu? Lai nu kā, paliku nedaudz vīlies publikā, jo parasti šīs grupas koncertos pierasts redzēt ko pavisam citu.

Kā nākošie uz galvenās skatuves kāpa viena no pieredzējušākajām Latvijas rokgrupām Pienvedēja Piedzīvojumi. Uz viņu uzstāšanos jau bija sanācis krietni lielāks cilvēku skaits, kas solīja arī labu atmosfēru. Līdz koncerta beigu pusei Pienvedēji jau bija nospēlējuši lielāko daļu savu pazīstamāko dziesmu, iekustinot arī publiku, kas ātri vien viņus izsauca atpakaļ uz skatuves. Savu koncertu Pienvedēji noslēdza ar Jel un Atjēdzies, kuras daudzi, šķiet, bija gribējuši dzirdēt jau kopš paša uzstāšanās sākumā.

Deju teltī, savukārt, pa to laiku spēlēt bija uzsācis Artis Dvarionas, atskaņojot rokmūziku dažādām gaumēm, kas lieliski iederējās starp Pienvedējiem un citiem Latvijas roka grandiem kā Dzelzs Vilks, kas uz lielās skatuves spēlēja nākošie. Spriežot pēc apmeklētāju skaita, viņi bija šī vakara galvenie mākslinieki. Dzelzs Vilks savas uzstāšanās gaitā vairāk uzticējās jau pārbaudītām dziesmām, nospēlējot gandrīz visus savus lielākos hitus, par ko arī saņēma lielu publikas atsaucību. Arī viņi tika izsaukti uz skatuves atkārtoti, nospēlējot Uijā, Uijā Nikni Vilki un Klusiet Jauni, Klusiet Veci no sava tautas mūzikas albuma.

Neilgi pēc tam, sēžot kalniņā starp divām galvenajām skatuvēm, dzirdēju arī daļu no šī festivāla veterānu Deep Insight uzstāšanās. Šī somu pop-punk grupa Fonofest spēlēja jau piekto reizi. Jāatzīst, ka, lai gan pop-punk žanrā ar lielu oriģinalitāti izcelties ir grūti, vismaz kvalitātes trūkumu šai grupai pārmest nevar. Tāpat arī izskatījās, ka šo gadu laiku viņiem ir izveidojusies diezgan laba saikne ar Fonofest publiku, kā arī pat radušās nelielas latviešu valodas zināšanas.

Savukārt pēc viņiem uzstājās All Day Long, kuri kā parasti izklaidēja publiku ar dažādiem jociņiem, kā arī vēl viena no vadošajām Latvijas Ska apvienībām Roberts Gobziņš un Resnie Putni. Gobziņš savas uzstāšanās laikā lieliski pielietoja savas šovmena prasmes, ik pa laikam izdomājot kādu jaunu joku. Muzikāli bija iespējams dzirdēt gan veco Gobziņa dziesmu Ska versijas, gan dažas jaunas dziesmas, gan vienkārši improvizācijas un pat Pie Jūras Dzīve Mana ska versiju.

Pēc tam jau bija laiks doties uz festivāla deju telti, kur ar interesantiem mash-up gabaliem tautu kustināja Ai-Va, kurš savā setā viņš nekautrējās jaukt kopā visdažādākos mūzikas stilus. Savukārt pēc viņa uzstājās Crystral Sound System meitenes, kuru spēlētā Karību mūzika lieliski iederējās karstā vasaras naktī. Tiesa gan, visu laiku dejot arī nav iespējams, tāpēc devāmies atgulties šūpuļtīklos, kas atradās aiz otrās skatuves. No tiem mūs piecēla patīkamas mūzikas skaņas, kas nāca no Veto Magazine telts. Ierodoties tur, izrādījās, ka neilgi pirms pieciem savu pārsteiguma dj-setu ir uzsācis Toms Grēviņš. Lai gan cilveku nebija daudz, jo daudzi jau bija devušies pie miera, atmosfēra bija vienkārši lieliska un ballīte ievilkās vēl krietni uz rīta pusi.

Otrā diena iesākās ar nepatīkamu pārsteigumu – bija izbeigušās organizatoru solītās piecu litru ūdens pudeles, kas šajā karstumā bija vitāla nepieciešamība. Tā kā grupas, kas uzstājās otrās dienas iesākumā, nevienu no mums tā īsti neinteresēja, tika pieņemts lēmums doties uz Cēsim pēc ūdens. Atgriežoties festivāla teritorijā, uz otrās skatuves uzstājās grupa Crazy Dolls, kuru spēlētās dziesmas radīja neizpratni par to, kāpēc viņi ir uzaicināti spēlēt šajā festivālā. Katrā ziņā likās, ka viņi ir vairāk piemēroti Radio Lāga formātam.

Uzreiz pēc tam uz lielās skatuves uzstājās grupa Laime Pilnīga, kuri daudzu izpratnē ir šobrīd labākā klasiskā roka grupa Latvijā. Kā izteicās kāds no maniem draugiem: „Lai arī viņi nedaudz kopē Led Zeppelin, viņi vismaz to dara labi”. Uzsākuši uzstāšanos ar savu populārāko dziesmu I’m in Love With the Money, viņi ātri vien ieguva palielu klausītāju pulku. Īpašu atsaucību auditorijas vidū izraisīja grupas ģitārista solo gājieni, kuros viņš ļoti labi izpauda savu meistarību.

Nākošie, kurus devos klausīties, bija Astro’n’Out. It kā jau neko pārmest viņiem nevarēja – viņu mūzika sliktāka kļuvusi nav, un arī uz skatuves viņi vēl joprojām ir ļoti profesionāli. Tomēr nebiju vienīgais, kam radās sajūta, ka tajā visā kaut kā tomēr pietrūka un ka tajā nebija nekā jauna. Prasījās kāda pārsteiguma,  kādas pavisam jaunas dziesmas, vai kā cita tamlīdzīga.

Uzreiz pēc tam uz mazās skatuves uzstājās vietējās Cēsu zvaigznes Transleiteris, kas izpelnījās ļoti lielu uzmanību. Laikam jau viņu ārzemju dziesmu tulkojumi ir jau iegājuši tautā, jo izskatījās, ka tādu, kuri nezina, kas ir Transleiteris un ko viņi spēlē, šeit vienkārši nebija. Jāuzteic arī pati grupa par atraktivitāti, jo, piemēram, pie Backstreet Boys dziesmas tulkojuma viņi pat bija iestudējuši īpašu deju.

Pēc viņiem devos pie galvenās skatuves lai redzētu Latvijas Ska veterānu Voiceks Voiska uzstāšanos. Viņu spēlētā mūzika, kā jau parasti, izraisīja aktīvu dejošanu un ļāva uzņemt pozitīvas emocijas. Tomēr tā pa īstam publikas atsaucību viņi guva tikai koncerta beigās, kad sāka spēlēt savus lielākos hitus, piemēram, Ludis Mīl un To Nevar Darīt Šeit.

Uz otrās skatuves sevi pierādīja Latvijas vadošā trash metal grupa SIA Radikal. Grupas uzstāšanās laikā ne mirkli neradās šaubas par to, cik nopietni viņi pieiet mūzikai, ko viņi spēlē, un šī attieksme, kā arī tehniskā meistarība, šķiet, ir galvenais viņu panākumu iemesls. Masīvas ģitāru un bungu skaņas, spēcīgs vokāls, kā arī liela pārliecība par savām spējām – šķiet, ka tā ir galvenā SIA Radikal vizītkarte.

Neilgi pirms pusnakts uz galvenās skatuves kāpa grupa, kuras uzstāšanās, šķiet, daudziem bija viens no galvenajiem iemesliem lai dotos uz šo festivālu. Jā, runa nav ne par ko citu, kā par Skyforger. Uzticamākie fani vietas pie skatuves sāka ieņemt jau vairāk kā pusstundu pirms koncerta sākuma, un, beidzot sagaidījuši grupu uz skatuves, veltīja tai ļoti skaļas ovācijas. Skyforger atbildi parādā nepalika, spēlējot gan dziesmas no jaunā albuma Kurbads, gan arī vecākus skaņdarbus. Visa koncerta laikā starp grupu un publiku bija jūtama saikne starp, ko abas puses arī nekautrējās apliecināt. Pēc pēdējās dziesmas Skyforger uz skatuves tika izsaukti vēl divas reizes, koncertu noslēdzot ar dziesmu no sava tautas mūzikas albuma. Par to, cik laba bija šī uzstāšanās, liecina arī tas, ka man (un pieļauju, ka arī daudziem citiem) viņu dziesmas skanēja galvā vēl divas dienas pēc festivāla.

Uzreiz pēc tam devāmies uz deju telti, kur savu setu bija uzsācis Toms Grēviņš. Setu iesācis ar enerģisku electro, viņš pārsteidza, pēkšņi turpinot  Drum’n’Bass. Šī seta laikā pārliecinājos par to, ka no Toma Grēviņa, šķiet, var sagaidīt jebko. Katrā ziņā, ik pa laikam varēja sajusties kā kārtīgā reivā, īpaši brīdī, kad kāds pie jaunā Underworld gabala izšāva konfeti. Savukārt pēdējo stundu Grēviņš veltīja atskatam uz pirmo reizi, kad spēlēja šajā festivālā, vairāk pievēršoties indie mūzikas klasikai. Arī pēc tam ballītes turpinājās gan deju teltī, kur uzstājās Indrikkis, gan Veto Magazine teltī, un katrs varēja festivālam punktu pielikt tajā brīdī, kad pats gribēja. Šķiet, ka ne viens vien apmeklētājs turpināja ballēties vēl tad, kad mūsu kompānija jau devās atpakaļ uz Rīgas pusi.

Kopumā jāsaka, ka, neņemot vērā dažas organizatoriskās nepilnības, piemēram, mazo ēdienu/dzērienu tirdzniecības vietu skaitu un aizliegumu ienest telšu pilsētiņā pat ūdeni, Fonofest bija diezgan patīkams pasākums. Pilnīgi noteikti jāuzteic organizatori par muzikālo daudzveidību, jo gandrīz katrs grupu un dīdžeju piedāvājumā varēja atrast ko sev tīkamu. Jācer, ka tuvākajos gados Fonofest tikai augs un attīstīsies, veiksmīgi turpinot iesāktās tradīcijas.

musicinfo.lv: Kas slēpjas zem vārda Arnis Račinskis?
Arnis Račinskis: Ir vairāki Arņi.

Viens no Arņiem ir skaņas cilvēks reklāmā, kurš darbojas studijā. Ieraksta visu, kas ir skaņa, sākot ar diktoriem un beidzot mūzikas komponēšanu reklāmām. Īstenībā ar populāro mūziku izdzīvot nevaru un, starp citu, neesmu unikālā situācijā. Reizēm ir tā sajūta – ja es būtu ārzemēs, tad tik būtu… Man būtu daudz kur spēlēt, un man būtu daudz honorāru, bet tā nav realitāte. Pat dažu pietiekami pazīstamu ārzemju grupu (kuras ir pabijušas arī Latvijā) dalībnieki paralēli kaut ko dara, vai darīs uzreiz pēc aktīvas muzikālās karjeras, piemēram, strādās pastā. No tādas perspektīvas skatoties, man nav par ko sūdzēties.
Cits Arnis Račinskis ir tas , kurš spēlē mūziku, zem kuras viņš parakstās. Pēdējais lielākais notikums bija pirms trīs gadiem, kad mēs ierakstījām otro albumu (Raķete, PlatformaMusic, 2008.gads), kurš man bija vairāk personīgi svarīgs, kā specifiska psihoterapija. Kā kad tu pirmo reizi mūžā aptver, ka esi mirstīgs, galīgs. Tu pa īstam saskaries ar realitāti un pārstāj būt sapņotājs, un tas, laikam, bija tas otrais albums. Sajūta bija tāda, ka man ir jāpasaka kaut kas ļoti nozīmīgs. Pirmkārt jau priekš sevis – jāiemācās runāt. Un man ir svarīgi, lai tam, ko es pasniedzu, ir kāda jēga.
Šobrīd laikam esmu atradis veidu, kā racionāli skaidrot, kā es jūtos un, kā man iet, līdz ar to arī mūzika kļūst pašpietiekama un teksti pašam vieglāki. Piemēram, pēdējā demo sesijā mēs ierakstījām versijas desmit jauniem gabaliem, un šis jaunais materiāls man bija pārsteigums. Tas ir kļuvis piepildītāks un cikliskāks, tas skan pēc svinībām.

musicinfo.lv: Tie ir divi Arņi vai ir kāds trešais, kāds viņš ir?
Arnis Račinskis: Esmu aizrāvies ar filozofiju. Būtībā esmu tikai pieskāries šai lietai, ja salīdzina ar cilvēkiem, kas par to ir interesējušies jau labu laiku un veltījuši tam vairāk savas dzīves, viņi par mani tikai pasmietos. Bet mans pēdējais atklājums ir tas, kas es esmu – dzīvnieks ar apziņu, ar spēju vērot un apzināties. Tas ir fantastiski. Tas ir labākais, kas ar mani pēdējā laikā ir noticis. Ir triviāli, tā teikt, bet šī apziņa ietver to, ka vienīgā patiesība priekš manis šobrīd ir tāda, kurai nav neērtu jautājumu.
Otra lieta, kas mani interesē ir saprast sevi līdz niansēm, kas faktiski ir psiholoģija. Apzināties, ka tu esi bērnībā ieprogrammēts dators un tu seko satversmei, kuru neesi lasījis. Rīkojies, reaģē, bet ne visi saprot kas ir tie cēloņi,
kāpēc tu reaģē tieši tā, kā tu reaģē. Un es nesaku, ka visiem tas ir jāzina. Mani vienkārši tas interesē. Šie trīs Arņi nav tā kā trīs kalni, kuri nesarunājas – tas ir viens vesels.
Pats būtiskākais priekš manis ir vidējais Arnis, kurš publiski parakstās zem mūzikas. Es nemāku izskaidrot, kāpēc tā ir. Man vienkārši ir svarīgi, lai man tā būtu, un es jūtos slikti jebkurā citā gadījumā.

musicinfo.lv: Mūžīgais jautājums – kas tad bija pirmais vista vai ola. Kas tad bija pirmais tev- dziedāšana vai spēlēšana?
Arnis Račinskis: Pirmā bija lēkāšana ar rasējamo lineālu pa gultu. Šķiet tā bija māksliniece Sandra, tāda 80. gadu, ļoti salda. Vecākiem bija plate, tajā bija ģitāras, tad nu attiecīgi zināju, ka ir jālēkā un jāsaka dž dž dž dž dž. Māmiņa to laikam pamanīja un aizveda mani uz mūziķeni – Jelgavas 4.vidusskolu.
Atbildot uz jautājumu fundamentāli: dziedāšana ir instruments, balss ir instruments. Cik simbolisks ir šis jautājums, tik simbolisku atbildi es varu dot.
musicinfo.lv: Kas bija pirmais mūzikas instruments – ģitāra vai klavieres?
Arnis Račinskis: 15 gadu vecumā biju sācis spēlēt kaut kādas dziesmas uz ģitāras, bet pirms tam jau biju apgrābstījis klavieres. Es nevaru sevi saukt ne par ģitāristu, ne par pianistu. Nu labi, mazliet par ģitāristu. Bet 2005. gadā es nopirku elektriskās klavieres, jo sapratu, ka gribu vairāk veltīt laika klavierēm un, patiesībā, iztērēju visu savu algu un vēl bīšķīt, lai viņas nopirktu. Kopš tā brīža es viņas tā kā plus mīnus spēlēju un izmantoju, lai kaut ko komponētu. Balsij bija solfedžo un kori. Pēc 10. klases parādījās pirmās grupas, tad arī tā dziedāšana bija tāda, vienkārši kaut ko dziedi. Es nevaru teikt, ka esmu iemācījies dziedāt, es nezinu vai es varu teikt, ka vispār kaut ko esmu iemācījies. Pats priekš sevis esmu ticis līdz līmenim, kad mani pašu tas apmierina.

Arnis Račinskis, Publicitātes foto

musicinfo.lv: Vai vienmēr esi zinājis, ka gribi būt mūziķis?
Arnis Račinskis: Tad, kad es biju maziņš puika, man likās, ja Latvijā ir kāds kārtīgs rokeris un mūziķis, tad tas ir Grodums. Man bija kādi 10-12 gadi un mēs ar klases biedriem gājām no skolas mājās un bija saruna par to, ko vajadzētu darīt un kas ir forši. Tad es teicu: „Klausies! Kad Grodums bija maziņš, viņš nezināja, ka viņš būs Grodums, bet viņš kaut ko darīja un par kaut ko kļuva.” Un man likās, ka tas ir tik vienkārši. Ja tu par kaut ko gribi kļūt, tad dari, un tu par to kļūsi! Bet visa tā vide, kas ir apkārt: vecāki un visi pārējie, viņiem bija tā – Mūziķis? Tas nekam neder! Nezinu ko es tagad darītu, ja jau esot maziņš, būtu zinājis, ko gribu un apzināti uz to būtu gājis. Faktiski, pagājuši 15 gadi kopš brīža, kad
pirmo reizi iedomājos, ka es varētu būt mūziķis. Pašlaik nevaru apgalvot, ka mūziķis esmu katru dienu. Bet, es degu par savu mūziku, zem kuras parakstos.

musicinfo.lv: Vai ir kādi hobiji, lasījām, ka pirms laika esi iegādājies foto kameru, kā ir ar tiem hobijiem, vai tiem vispār atliek laika?
Arnis Račinskis: Es pat nezinu vai tev vajag hobiju, ja tev nav normāla darba. Man pēdējos septiņus gadus nav darba kā tāda. Septiņus, jo pirms septiņiem gadiem es sāku strādāt studijā – esmu aizrautīgs amatnieks, kam darbs un hobijs pārklājas. Bet ar fotoaparātu bija tā, ka vispirms bija fotoaparāts un tikai pēc tam interese par viņu, bet tad sapratu, ka man nav laika to apgūt pietiekoši labā līmenī. Tagad mani interesē dažādas gudras lietiņas kā filozofija :)

musicinfo.lv: Kādi ir bijuši blakus projekti?
Arnis Račinskis: Aptuveni pirms gada bija grupa Zvani, tas bija diezgan jautri – apmēram 8 dienas līdz Positivus festivālam ar draugiem sapratām, ka nav nevienas grupas, ar kuru tur spēlēt. Izdomājām, ka ātri ātri vajag uztaisīt jaunu, piezvanījām Ringusam no „I love you” bāra, kuram festivālā bija sava skatuve, un teicām: „Klausies, mēs spēlēsim pasākumā.” Uztaisījām četrus mēģinājumus, pirmais mēģis bija tāds mulsinošs, jo īsti nesapratām, kas tagad jādara, līdz vienā brīdī izdomājām, ka tēma ir atomkarš. Galvenā doma – skaļi un ļoti maz teksta. Tā kā psihopāti, ja mums nebūtu ģitāras, rokās turētu lozungus un kliegtu – “Ā-TOM- KA-RU!” Faktiski, mēs to pašu panku attieksmi ietinām citā perspektīvā. Tas bija interesants projekts arī ar to, ka pēc koncerta kādas divas nedēļas vēlāk izzudām. Es aizgāju, jo nesapratos ar savu labu draugu, tad viņiem bija vēl divi koncerti bez manis, tad bija vēl viens ar mani, un tad mēs izjukām pavisam, jo atkal nesapratāmies ar to puisi.

musicinfo.lv:  Tu minēji Positivus. Kā ir šogad?
Arnis Račinskis: Man tik ļoti patika pirmā reize (2007), ka šogad pirmo reizi apsvēru domu, vai es maz braukšu. Pirmais gads bija kaut kas svaigs, tiešām tāds varens notikums. Bet tagad ir tā mulsinošā sajūta, ko rada Mežparks ar tādām paēdušām ģimenēm, kas brauc kā uz izstādi. Ģimenes ar ratiņiem un tamlīdzīgas lietas nav rokenrola atribūtika. Tai būtu jābūt vietai, kur tu kliegdams aizej, norauj kreklu, uzlej sev aliņu un ieskrien jūrā. Protams, tas ir pārspīlēti, bet kaut kādā ziņā, tā ir tā lietiņa, kas Positivus pietrūkst. Šogad braukšu kā skatītājs.

musicinfo.lv:  Kādi ir plānotie festivāli šovasar?
Arnis Račinskis: Šogad izvēli atstāšu draugu ziņā. Braukšu tur, kur būs labi un solīs patīkamu vakaru. Man vajag laiku. Es pašlaik gaidu to periodu, kad man būs divas – trīs nedēļas, lai noklausītos visu, kas pēdējā laikā ir piefiksēts, un to pabeigt. Mazāk domāju, kā forši izklaidēties, bet man ir nepieciešams atrast laiku, lai pievērstos sev svarīgām lietām – rakstīšanai un muzicēšanai.

musicinfo.lv:  Kā ir ar Mofo, vai ir arī plānots, kad Mofo kāps uz skatuves?
Arnis Račinskis: Uz skatuves līdz rudenim nekas nav plānots. Ir viena ideja, ka mēs varētu reizi sezonā ierakstīt 5 dziesmas, augustā varētu būt pirmā sesija. Beigās izdosim tādu kā sajūtu grāmatu, vairāku mazo albumu apkopojumu.
Bez kā tu noteikti nevarētu iziet no mājām?
Bez apģērba es noteikti nevarētu :) Bez telefona kabatā nejūtos ērti, lai gan reizēm gadās, ka, ejot lejā pa trepēm, atceros, ka esmu to aizmirsis un tad ar nolūku atstāju to mājās. Bet tā notiek tikai tādos gadījumos, ja neesmu kādam apsolījis piezvanīt, vai, ja esmu pārliecināts, ka nav gaidāms kāds svarīgs zvans.

Patlaban divu dienu biļete uz Positivus festivālu maksā Ls 29,00; ar vietu telšu pilsētiņā – Ls 32,50. Pirms festivāla divu dienu biļete maksās Ls 33,00; ar vietu telšu pilsētiņā – Ls 36,50. Vienas dienas biļete festivāla apmeklējumam piektdien, 16.jūlijā, maksā Ls 19,00; apmeklējumam sestdien, 17.jūlijā – Ls 25,00.

Telšu pilsētiņas ieejas biļete, pērkot atsevišķi, maksā Ls 4,50. Gutta Bērnu Salas ieejas biļete – Ls 3,00 (uz visu festivāla laiku). Bērniem līdz 10 gadu vecumam ieeja festivālā kopā ar pieaugušo, kam ir derīga festivāla biļete, bez maksas. Bērniem, kas sasnieguši 10 gadu vecumu, jāiegādājas biļete par pilnu cenu.

Maksa par automašīnas stāvvietu – Ls 2,00 (par katru iebraukšanas reizi). Maksa par kempera stāvvietu ar elektrības pieslēgumu telšu pilsētiņā – Ls 15,00. Katram kempera iemītniekam atsevišķi jāiegādājas arī telšu pilsētiņas ieejas biļete. Elektrības pieslēgumu skaits ir ierobežots.

Publicitātes foto

Biļetes uz festivālu nopērkamas “Biļešu Serviss” kasēs un internetā www.bilesuserviss.lv. Plānots, ka visas biļetes varēs iegādāties arī pirms festivāla.

Skanēšanas jeb check-in teltis atradīsies pie abām ieejām festivāla teritorijā un pie ieejas Merrild telšu pilsētiņā, kur, noskanējot festivāla biļeti un telšu pilsētiņas biļeti, apmeklētāji saņems gan festivāla, gan telšu pilsētiņas aproci.

Aproces nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā jāpērk jauna festivāla ieejas biļete.

Festivāla rīkotāji aicina neiegādāties Positivus festivāla biļetes “no rokas”. Īpaši bīstami ir iegādāties elektroniskās biļetes, jo tās ir relatīvi viegli pavairot. Pateicoties ļoti stingrai skanēšanas sistēmai, ieeja festivāla teritorijā ar viltotām biļetēm nebūs iespējama.

Positivus festivāls 16.-17.jūlijā jau ceturto gadu norisināsies Salacgrīvā. Tas ir lielākais muzikālais pasākums šovasar, kurā uz 7 skatuvēm uzstāsies vairāk nekā 60 lieliski ārzemju un labākie pašmāju mākslinieki, no kuriem galvenie būs MUSE, SCISSOR SISTERS, UNKLE live un HAPPY MONDAYS.

POSITIVUS FESTIVĀLA 2010 apstiprinātie mākslinieki:

MUSE (UK)

SCISSOR SISTERS (US)

UNKLE live (UK)

HAPPY MONDAYS (UK)

AND SO I WATCH YOU FROM AFAR (IE)

ASTRO’N'OUT (LV)

AUTUMN OWLS (IE)

ALISE JOSTE (LV)

BAD APPLES (EE)

BENJI B (UK)

EL MARS (LV)

EVERYTHING IS MADE IN CHINA (RU)

EWERT AND THE TWO DRAGONS (EE)

GIULIA Y LOS TELLARINI (ES)

HAPPYENDLESS (LT)

LADY DAISEY (DE)

LIE LIE SISTER (LV)

KIRA KIRA (IS)

MARTIN CONFUSED (LV)

MONA DE BO (LV)

POPIDIOT (EE)

PRINCE AND CROSBY (LV, US)

SONS OF NOEL AND ADRIAN (UK)

STORNOWAY (UK)

SOUNDARCADE (LV)

SOUTH RAKKAS CREW (US)

SPB (LV)

SVJATA VATRA  (EE, UA)

TEN BEARS (UK)

THE CLIMBERS (UK)

THE GIN RIOTS (UK)

THE MISERABLE RICH (UK)

TRIĀNAS PARKS (LV)

TRAMPLĪNI (LV)

ZIZZOU (LV)

100 BALTAS DVĒSELES (LV)

un citi

Papildus informācija:

www.positivusfestival.com